Šovasar nenotiek Vispārējie Dziesmu svētki, tomēr korim Tonika bija savi mazie svētki – dziesmota nometne Valdemārpilī. Man šis laiks šķita īpaši aizraujošs, jo tā nebija tikai bezizmēra atpūta, bet gan mērķtiecīga darbošanās, lai sniegtu prieku arī citiem. No jauna atklājām latviešu dārgumus – vecās labās kino filmas, kas arī bija visas nometnes vadmotīvs. Vēl aizvien jūtu saldu gandarījumu par koncertu Valdemārpils vidusskolas zālē, kurā apvienojām tautas mūzikas pērles, latviešu komponistu oriģināldarbus, tik iemīļoto kino mūziku ar pašu meistarotu vizuālo noformējumu un košu horeogrāfiju. Iespējams, ka Valdemārpilī ir daudz laikietilpīgākas dienas, jo bez gatavošanās koncertam paspējām arī godināt dižliepu, apgleznot krūzītes, aktīvi sportot, sveikt jubilārus, izkopt savus īpašos talantus, veidot sienas avīzi un sakrāt vēl pārsteidzoši daudz citus iespaidus. Varu droši teikt, ka šī nometne bija viens no maniem interesantākajiem vasaras piedzīvojumiem! Un Valdemārpils man paliks atmiņā ar skaisto dabu, īpaši mazajiem dīķīšiem, kuros lepni slejas baltas ūdensrozes.

Evija Klūģe