2. augusts, otrdiena

Valdemārpils ir iedvesmojoša pilsēta… Viss šeit šķiet kā ar rūpīga mākslinieka otu veidots – ezermalā rāmi peld pīles un rotājas saule, sāk vērties krāšņo dāliju pumpuri skolas pagalmā, un arī stārķu ģimene ik pa laikam klabina mums uzmundrinājuma dziesmu. Tādēļ ir tikai likumsakarīgi, ka šo dienu arī paši veltījām mākslai. Un, kur gan vēl labāk darboties saules apmirdzētā dienā, ja ne brīvā dabā? Tā nu mūsu vakardienas tautas bumbas cīņu laukums pārtapa par mākslinieku darbnīcu. Iespējams, par godu Latvijas talantīgajiem amatniekiem (bet varbūt arī gardajai pusdienu zupai ) nodarbojāmies ar koka karošu apgleznošanu. Tās izdevās cita par citu skaistākas un krāšņākas! Tikai vēl joprojām gaidām nožūstam uz karotēm uzklātās krāsas…

Līdztekus šīm radošajām aktivitātēm arī dziedāšanas un dejošanas mēģinājumi kļūst arvien intensīvāki. Tomēr, lai arī pirmajā nometnes dienā skolotāja Inga atzina, ka laiks esot „nedaudz saspiedies” , ir sajūta, ka līdz ar katru nometnes dienu tas atkal pamazām atgūst savu ierasto formu. Kas zin, varbūt drīz iegūsim pat kādu papildus stundiņu? Mēs to laiku pievarēsim!

Nometnes hroniste – Evija Klūģe