2011. gada 31. jūlijs.

Atlikušas vēl dažas „pirmās” lietas, kā pirmā rīta rosme un pirmās brokastis, kad jāsāk, kā saka, nopietnā strādāšana. Iet vaļā dziedāšana un dejošana, top fantastiskas mandalas, kā arī notiek pirmais kopmēģinājums, es pačukstēšu, dziesmai „Viņi dejoja vienu vasaru”. Lai gan durvis tiek cītīgi sargātas, uzdarbojas iekšējie nebēdņi, tāpēc mīksto matraču īpašnieki: Piesargieties! Pēc pusdienām bija jau par tradīciju kļuvušais konkurss „Erudīts”, kur labākās no mūsu gudrajām komandām izrādījās Elīzas Bērziņas, Raineldas Vircavas un, pirmā vietā, Lauras Gulbes komanda. Taču, lai visiem būtu, ar ko palielīties, „Tornītis” sagādāja ļoti iespaidīgu karoga kātu, un svinīgi tika pacelts nometnes krāšņais pašu darinātais karogs. Kā baumo, šim kātam ir stāsts apakšā, kuru, tāpat kā citas „leģendas” par zināmo četrotni, plašākai sabiedrībai nedara zināmu. Svinīgi tika sveikta jubilāre Linda Radziņa, kurai apritēja četrpadsmit gadu. Bez maz vai kā atbilstoši notikumam galdā tika likts īpaši gards saldais. Hmmm… vai kāds cits vēl negrib būt piedzimis tuvāko septiņu dienu laikā?

Nometnes hronists – Kristīne Senkāne