8. novembra pievakarē Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas katoļu baznīcā atskanēja daudzbalsīga gavilēšana – BJC Rīgas skolēnu pils meiteņu kamerkoris Tonika ieskandināja pirmo cikla Apex cordis koncertu.

Apex cordis – Sirds galotne, vieta, uz kuru tiecas mūsu dzīvībai tik svarīgās artērijas. Arī mūsu mērķis ir sniegties arvien augstāk – no sirds uz sirdi, līdz galotnei. Protams, neesam aizmirsuši, ka šogad Latvija svin savu 90 gadu jubileju. Patiešām dižs vecums cilvēkam, bet valstij tā ir vēl tikai agra, iespējām bagāta jaunība. Kaut gan šī koncertu cikla programma nesatur tikai latviešu komponistu skaņdarbus, tomēr kāda dāvana gan var būt skaistāka par dziesmu? Šis ir arī ļoti piemērots laiks, lai tuvāk iepazītu savu valsti, tādēļ projekta ietvaros plānojam doties ārpus Rīgas. Šajā koncertsezonā apmeklēsim dievnamus vairākās Latvijas pilsētās, lai iepriecinātu klausītājus ar Rietumeiropas un latviešu komponistu garīgo mūziku, kas dziļi uzrunā dvēseli.

Jāatzīst, ka Skaistkalnes nosaukums atbilst patiesībai – tā ir skaista, un mūsu ceļam netrūka arī reljefa. Blakus baznīcai atrodas kultūras nams un senā muiža, kurā tagad atrodas Skaistkalnes vidusskola, bet starp rudens krāšņotajām lapām klusi plūst Mēmele, kuras otrā krastā jau varam ieraudzīt kaimiņzemi – Lietuvu. Mūsu koncerta norises vieta – sirmā baznīca slejas pakalna virsotnē, gluži kā zīme, lai uzsāktu ceļu uz galotni. Par dievnamu mums pastāstīja un tajā laipni uzņēma Paulīniešu Ordeņa tēvs Jānis Vīlaks. Izrādās, ka agrāk šajā vietā bijusi vien neliela ozolkoka svētnīca, kura laika gaitā savus izmērus daudzreiz paplašinājusi un šodien pārsteidz ar skaisto, savdabīgo baroka stila arhitektūru un kokgriezumiem. Tā kļuvusi par otru iecienītāko svētceļnieku galamērķi Latvijā, tūlīt aiz Aglonas. Daudzi ticīgie izlūguši bagātīgas žēlastības pie Skaistkalnes Dievmātes – Ģimeņu Aizbildnes gleznas, kur notikuši pat autentiski brīnumi.

Mūsu koncertu šoreiz brīnišķīgi papildināja JVLMA studente Gunta Cēse, kura daudzus gadus bijusi arī Tonikas dziedātāja. Viņas izjustais soprāna solo pievienojās korim, dziedot vienu no pasaules garīgās mūzikas pērlēm – Franča Šūberta Ave Maria. Soliste skaistkalniešiem dāvāja arī Georga Frīdriha Hendeļa komponēto āriju Let the bright Serapfim no oratorijas Samsons trešās daļas. Tīrajam un skanīgajam dziedājumam gan labāks pavadonis būtu īstas klavieres, vai pat baroka ansamblis ar cēlām trompetes skaņām, jo sintezators skanējuma ziņā tomēr ir un paliek vien pastarītis… Diez vai šāda instrumentācija tiks iekļauta mūsu nākamajos koncertos, tomēr varbūt padomāsim par garīgajai mūzikai tik piemēroto ērģeļu izmantošanu. Tomēr mūsu galvenie instrumenti, protams, ir balsis, tādēļ lielāko koncerta daļu aizņem a cappella dziesmas.

Aptuveni stundu ilgajā koncertā bija iespējams sajust dažādu gadsimtu mūzikas elpu hronoloģiskā secībā, pateicoties mūsu diriģentes un mākslinieciskās vadītājas Ingas Cimiņas prasmīgi veidotajai programmai. Spilgts 13. gs. mūzikas piemērs ir trīsbalsīgā motete Alle psallite cum luya, papildināta ar raksturīgo ritma pavadījumu. Netrūka arī skaistu, klausītāja ausij jau pazīstamu kompozīciju, kā baroka meistara Johana Sebastiana Baha Ārija (pārlikumā korim no 3. orķestra svītas) un klasicisma dižgara Volfganga Amadeja Mocarta Ave verum corpus , kas joprojām silda klausītāju sirdis visā pasaulē. Diemžēl jāatzīst, ka ar sirds siltumu vien ir pagrūti apsildīt veselu baznīcu… Tas bija traucējošais faktors ne tikai dziedātājām, bet vēl vairāk koncertmeistaram Mārtiņam Zilbertam. Varbūt tādēļ koncerta apjomīgākais opuss, angļu komponista Bendžamina Britena Missa brevis , neizskanēja visā savā varenībā, tomēr mēs arvien esam ceļā, lai izpildījumu pilnveidotu.

Kā maigs glāsts koncertu noslēdza latviešu mūzika – Riharda Dubras vēl tikai šogad izdotā, smalkā kompozīcija Tota pulchra es Virgo Maria, ko diriģēja Zinta Spridzāne, un Ērika Ešenvalda aizkustinošā lūgšana ar Māras Zālītes tekstu Mēs Tevi lūdzam, Debestēvs. Ar to gan vēl nebeidzām viesošanos šajā baznīcā, jo piedalījāmies arī koncertam sekojošajā dievkalpojumā.

Skaistkalnes svētnīcā ir jauka iespēja pie Dievmātes gleznas uzrakstīt un atstāt savu pateicību vai aizlūgumu, ko vēlāk Dieva priekšā nes arī mūki. Atceļā no koncerta ilgi domāju – cik svētīgi, ja uz kādas lapiņas tagad atrodas arī pateicība par mūsu koncertu… Bet pat vēl jaukāk, ja izdevies šādu prieku un pateicību ierakstīt klausītāju sirdīs.

Cikls Apex cordis ir aizsākts, tādēļ sirsnīgi gaidīsim klausītājus decembrī, kad kopīgi centīsimies aizsniegt sirds galotni Lubānas luterāņu baznīcā!

Dziedošā reportiere,
Evija Klūģe